Augsta līmeņa amatpersonas Vašingtonā un OpenAI vadība ir pastiprinājušas diskusijas, lai izpētītu potenciālu sadarbību, kas varētu mainīt spēles noteikumus tehnoloģiju nozarē. Šīs diskrētās tikšanās ir radījušas iespēju, ka ASV valdība iegūst tiešu līdzdalību Sema Altmana vadītajā uzņēmumā, un šī soļa mērķis ir stiprināt saites, saskaroties ar mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem globālā mērogā.
Šīs diskusijas, kas ilgst jau vairāk nekā gadu, ir ieguvušas jaunu impulsu pēc Altmana nesenajām tikšanās reizēm ar dažādiem likumdevējiem un administrācijas locekļiem. Pamatideja ir izveidot pārvaldības modeli , kurā publiskais sektors ne tikai darbojas kā uzraudzības iestāde, bet arī pauž savu viedokli par tādas tehnoloģijas izstrādi, kas tiek uzskatīta par kritiski svarīgu valsts drošībai un ekonomikai.
Valsts bagātības fonds un pilsoņu ieguvums
Viens no pārsteidzošākajiem priekšlikuma aspektiem ir valstij piederoša investīciju instrumenta izveide. Saskaņā ar procesam tuvu stāvošiem avotiem OpenAI apsver iespēju ziedot akcijas šī instrumenta finansēšanai. Mērķis būtu ilgtermiņā ieguldīt diversificētos aktīvos, ļaujot Amerikas sabiedrībai piedalīties eksponenciālajā izaugsmē, kas šajā nozarē gaidāma turpmākajos gados.
Šis mehānisms ļautu akciju vērtības pieauguma radītos ieņēmumus tieši sadalīt mājsaimniecībām. Tā ir formula, kuras mērķis ir mazināt sabiedrības daļas skepsi, kas baidās, ka mākslīgā intelekta radītā bagātība koncentrēsies dažu rokās, tādējādi piešķirot tehnoloģijai daudz sociālāku un pārdalošāku dimensiju.
Šī iniciatīva ir radusies kontekstā, kurā politiskajā sfērā cirkulē arī citi, agresīvāki priekšlikumi , piemēram, dažu senatoru atbalstītais, kas iestājas par obligātu kapitāla pārskaitījumu. Tomēr ceļš, par kuru pašlaik notiek sarunas ar OpenAI, balstās uz brīvprātību un stratēģisku partnerību, kas ļauj izvairīties no likumdošanas prasībām, kas varētu kavēt inovācijas vai atbaidīt privātos investorus.
Rekordvērtība un IPO horizonts
Valdības interese nav nejauša, īpaši ņemot vērā uzņēmuma rādītājus. Ar novērtējumu, kas jau pārsniedz 850 miljardus ASV dolāru, OpenAI gatavojas debijai finanšu tirgos , kas varētu palielināt tā tirgus kapitalizāciju līdz 1 triljonam ASV dolāru, sekojot citu uzņēmumu tendencei gatavoties saviem IPO . Šis lēciens biržā nekavējoties novietotu to starp vērtīgākajiem uzņēmumiem uz planētas, konkurējot tieši ar Silīcija ielejas gigantiem.
Lai sasniegtu šo punktu, uzņēmums nesen noslēdza vēsturisku finansējuma kārtu , piesaistot vairāk nekā 122.000 miljardus ASV dolāru. Šajā kārtā piedalījās tādi lieli spēlētāji kā Amazon , Nvidia un SoftBank , apliecinot, ka investoru interese par ģeneratīvo mākslīgo intelektu joprojām ir ļoti liela, neskatoties uz regulējuma nenoteiktību, kas joprojām valda šajā nozarē.
Papildus finansiālajiem aspektiem, OpenAI un valdības attiecībām jau ir operatīvi precedenti. Pēdējos mēnešos ir panāktas vienošanās par tā modeļu integrēšanu klasificētos valdības tīklos , piemēram, Pentagona tīklos. Šī loma kā prioritārajam partnerim pastiprina domu, ka Altman tehnoloģija tiek uzskatīta par augstākā līmeņa stratēģisko aktīvu, salīdzinot ar citiem konkurentiem, kuriem ir bijušas lielākas domstarpības ar varas iestādēm drošības jautājumos.
Ietekme uz uzņēmējdarbības ekosistēmu un regulējumu Eiropā
Šo soli Amerikas Savienotajās Valstīs rūpīgi vēro Spānija un pārējā Eiropas Savienība. Vietējiem jaunuzņēmumu dibinātājiem un Eiropas regulatoriem, kas jau darbojas saskaņā ar Mākslīgā intelekta regulu, šis precedents ir izšķirošs. Ja Vašingtona nolems kļūt par akcionāru, tas varētu radīt konkurences plaisu, kurā valsts atbalstītiem uzņēmumiem būtu priekšrocības piekļūstot publiskajiem līgumiem vai racionalizējot procesus, piespiežot Spānijas Mākslīgā intelekta uzraudzības aģentūru un citas iestādes pārskatīt savas rūpnieciskās attīstības stratēģijas.
Tomēr ne visi šo pieeju vērtē labvēlīgi. Daži eksperti brīdina par risku, ka valsts pārvalde zaudēs savu neitralitāti, uzņemoties akcionāra lomu . Pastāv bažas, ka, finansiāli ietekmējot uzņēmuma vērtību, valdība mazāk stingri uzraudzīs iespējamus algoritmu radītus pārkāpumus vai ētiskos riskus, finanšu sniegumu izvirzot augstāk par sabiedrības labklājību.
Šis jaunais scenārijs rada realitātes ainu, kurā attiecības starp publisko un privāto sektoru nonāk neizpētītā teritorijā. Iespēja, ka valsts tieši pārvalda akciju paketes uzņēmumos, kas ir tehnoloģiskās nākotnes līderi, ir tendence, kas, ja apstiprināsies, veidos nozares ceļvedi nākamajai desmitgadei, piespiežot iedzīvotājus un uzņēmumus pielāgoties videi, kurā valdība vienlaikus ir gan tiesnese, gan partnere.
