Kiberuzbrukums ledusskapjiem: sabotāžas vilnis Eiropas lielveikalos

  • Eiropas vilnis: Desmitiem lielveikalu un mazo veikalu Beļģijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Īrijā un Nīderlandē ir cietuši no attāliem saldēšanas sistēmu darbības traucējumiem, un atsevišķi gadījumi ir bijuši Igaunijā.
  • Savienotās sistēmas: Uzbrucēji izmantoja internetā pieejamu aprīkojumu, noklusējuma paroles un slikti aizsargātus tīklus, lai aktivizētu atkausēšanu vai paaugstinātu temperatūru.
  • Sekas: zaudējumi miljonu apmērā, preventīva produktu atsaukšana, pagaidu slēgšana un temperatūra līdz pat 50 grādiem dažās Zviedrijas saldētavās.
  • Francijas precedents: Nedēļas iepriekš simtiem lielveikalu Francijā cieta līdzīgu operāciju, skarot līdz pat 700 uzņēmumu un nodarot zaudējumus desmitiem miljonu eiro apmērā.

Kiberuzbrukumi skāruši lielveikalu saldēšanas sistēmas

No svētdienas agra rīta uz pirmdienas rītu desmitiem Eiropas veikalu atnesa neparastu ainu: ledusskapji un saldētavas darbojās nepastāvīgā temperatūrā , vadītāju tālruņos skanēja trauksmes signāli un svaigi produkti, kas bija steigšus jāizņem. Tas, kas sākotnēji izskatījās pēc tehniskas kļūmes, izrādījās kiberuzbrukums lielveikalu un mazo uzņēmumu saldēšanas sistēmām. Šī tendence atkārtojās vairākās valstīs un radīja nopietnas bažas par arvien vairāk savienoto iekārtu drošību.

Apstiprinātie gadījumi ir koncentrēti Beļģijā, Luksemburgā, Zviedrijā, Īrijā un Nīderlandē , un atsevišķi incidenti ir ziņoti arī Igaunijā. Skaitļi vēl nav galīgi, taču skartie uzņēmumi ziņo par desmitiem veikalu, preču zudumiem un piesardzības nolūkos veiktām atsaukšanām. Uzliesmojumu laiks un modelis liecina par koordinētu vilni, lai gan izmeklēšanas gaitā pastāv iespēja, ka ne visi incidenti ir saistīti.

Bieži sastopama tendence: pievienotās iekārtas un paaugstināta temperatūra

Iekļūšanas metode dažādās valstīs bija ļoti līdzīga. Uzbrucēji attālināti piekļuva internetam pieslēgtām saldēšanas sistēmām un mainīja to darbību, liekot tām apturēt dzesēšanu vai aktivizēt atkausēšanas ciklu. Dažos gadījumos iztvaicētāji pārgāja atkausēšanas režīmā, un siltais gaiss sāka cirkulēt caur kamerām, kurām vajadzēja būt uzturētām zemā temperatūrā. Nebija nepieciešama īpaši sarežģīta programmatūra; pietika ar vāju drošības konfigurāciju izmantošanu.

Vairākas no skartajām instalācijām izmantoja noklusējuma paroles un tīklus bez atbilstošas ​​aizsardzības , kas atbilst citiem incidentiem. Tas atviegloja attālo piekļuvi un parametru mainīšanu. Šī problēma ir būtiska, jo daudzas no šīm ierīcēm izveido savienojumu ar internetu, lai nodrošinātu attālinātu apkopi, kas ietaupa ceļojuma laiku un paātrina remontu, bet arī rada ievainojamību, ja drošība netiek pastiprināta.

Beļģija un Luksemburga: Delhaize, Carrefour un vietējie veikali

Saldēšanas iekārtas Eiropas lielveikalā

Beļģijā, vienā no redzamākajiem karstajiem punktiem, aptuveni četrdesmit Delhaize veikalus skāra datorapdraudējums. Veikalu ķēde apstiprināja arī problēmas Luksemburgā, lai gan neprecizēja, cik veikalu bija skarti. Turklāt tika skarti arī piecpadsmit Carrefour veikali , piecas Spar franšīzes un gaļas veikalu ķēde Antverpenē. Daži uzņēmumi izmeta produktus, bet citi izmantoja refrižeratoru kravas automašīnas, lai mēģinātu glābt savas preces.

Pirmie brīdinājumi tika saņemti agrā rīta stundā. Vairāku Briseles Delhaize lielveikalu vadītājs ap pulksten 3:00 redzēja, ka viņa tālrunī ieslēdzas trauksmes signāli, un, ierodoties veikalā, atklāja, ka kompresori ir pārstājuši darboties un ledusskapji pūš karstu gaisu. Dažās saldētavās temperatūra sasniedza aptuveni 15 grādus pēc Celsija, kas ir pietiekami, lai apdraudētu pārtikas saglabāšanu, lai gan katrai vienībai un katram produktam ir savas pielaides.

Uzstādīšanas uzņēmums Sabcobel starp simtiem pārvaldīto sistēmu Beļģijā atklāja aptuveni divdesmit skartas. Uzņēmuma izpilddirektors Stefans Moelans paskaidroja, ka viņi mobilizēja tehniķus plkst. 1:00 naktī un visu nakti strādāja, lai atvienotu ierīces no tīkla. Kopš uzbrukuma, kas notika Francijā pirms vairākām nedēļām, uzņēmums bija mēģinājis stiprināt savu iekārtu drošību, taču dažām sistēmām bija nepieciešama fiziska modernizācija, un programmatūras atjauninājums vien nebija pietiekams.

Zviedrija: ICA, Coop un piecdesmit grādi

Zviedrijā vairāki ICA un Coop veikali ziņoja par problēmām ar saldēšanas un saldēšanas sistēmām. Valsts lielākā lielveikalu ķēde paziņoja, ka problēmas skar ierobežotu skaitu veikalu, un piedāvāja atbalstu šīm iestādēm, lai pārvaldītu situāciju. Coop arī atzina problēmas vairākos veikalos un norādīja, ka temperatūra dažos veikalos sasniedza pat 50 grādus pēc Celsija, kas padara produktus nedrošus.

Nacionālais kiberdrošības centrs uzsāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušo. Zviedrijas varas iestādes rūpīgi uzraudzīja incidentu, kas, neskaitot materiālos zaudējumus, parādīja, cik viegli slikti nodrošināta attālā piekļuve var traucēt pārtikas ķēdes ikdienas darbību. Veikaliem bija jāpārskata savas preces, jāizmet preces, kas vairs nebija piemērotā stāvoklī, un pakāpeniski jāatver veikali.

Īrija: Piesardzības nolūkos veikta izņemšana no SuperValu

Īrijā uzņēmums “Musgrave Group” apstiprināja, ka trīspadsmit “SuperValu” lielveikalos ir radusies datora kļūme, kas ietekmējusi to saldēšanas sistēmas. Uzņēmums problēmu skaidroja ar konkrētu iekārtas modeli un paziņoja, ka tā uzraudzības sistēmas ir konstatējušas anomāliju, kas ļauj ātri reaģēt. Piesardzības nolūkā visi atdzesētie un saldētie produkti tika izņemti no tirdzniecības skartajos veikalos.

Pārējā veikala daļa palika atvērta, un uzņēmums uzstāja, ka pārdošanā esošās pārtikas preces tika uzglabātas drošā temperatūrā . Musgrave veic izmeklēšanu kopā ar iekārtu piegādātājiem un kiberdrošības speciālistiem, lai noteiktu bojājumu apmēru un atjaunotu normālu darbību. Norādītā prioritāte bija aizsargāt klientus un novērst jebkādu produktu, kas varētu būt apdraudējuši aukstuma uzglabāšanu, nonākšanu plauktos.

Nīderlande un Igaunija: gaļas veikali, mazie veikali un īpaši gadījumi

Nīderlandē piegādātājs Danfoss apstiprināja, ka vismaz septiņpadsmit uzņēmumu saldēšanas un saldēšanas sistēmas ir cietušas no uzbrukumiem. Tie galvenokārt bija gaļas veikali un mazi veikaliņi, nevis lieli lielveikalu tīkli. Viens incidents bija saistīts ar saldētu pārtikas produktu noliktavu, kur termometra stabiņš nokritās no ierastā -20°C līdz -10°C, un šīs izmaiņas prasīja steidzamu iejaukšanos.

Nīderlandes objektiem, kuriem tika uzbrukts, bija vāji aizsargāti savienojumi un noklusējuma paroles, kas ļāva iebrucējiem piekļūt un mainīt iestatījumus. Nav ziņots par incidentiem lielākajos veikalu tīklos šajā valstī , lai gan incidents skaidri parādīja, ka risks neaprobežojas tikai ar lieliem lielveikaliem. Igaunijā ir skarts vismaz viens veikals un viena lielveikalu ķēde, un ir pieejama mazāk specifiskas informācijas nekā citās skartajās teritorijās.

Francijas precedents un ekonomiskais darbības joma

Uzbrukumu vilnis uzreiz atsauca atmiņā notikumus Francijā vairākas nedēļas iepriekš, kad simtiem lielveikalu, kas pieder tādiem tīkliem kā Intermarché, Carrefour, Leclerc, Monoprix un Coopérative U, cieta līdzīgos incidentos. Ziņojumos norādīts, ka šajā epizodē bija skarti līdz pat 700 veikali, iekārtām sasniedzot ekstremālas temperatūras, tostarp pat 80 grādus pēc Celsija, un izceļoties nelieliem ugunsgrēkiem. Iejaukšanās saldēšanas sistēmās izraisīja pārtikas iznīcināšanu un radīja zaudējumus miljonu eiro apmērā.

Šī jaunā viļņa ekonomiskā ietekme joprojām tiek vērtēta. Sākotnējās aplēses liecina par vairāku miljonu eiro zaudējumiem izmesto produktu dēļ, un Francijas gadījumā spekulācijas visā nozarē vienas dienas laikā sasniedza desmitiem miljonu eiro. Tam klāt nāk remonta izmaksas, virsstundas, dažu veikalu pagaidu slēgšana un uzticības zaudēšana, ko šāds incidents var radīt.

Kas nedarbojas aukstuma ķēdes aizsardzībā?

Savienojamībai ir acīmredzamas priekšrocības. Tā ļauj centralizēti kontrolēt tūkstošiem ierīču, kas izkliedētas tīklā , attālināti noteikt kļūmes un attālināti risināt problēmas. Taču šī pati ērtība kļūst par risku, kad ierīces atstāj rūpnīcu ar kopīgām parolēm, izveido savienojumu ar atvērtiem tīkliem vai tām netiek pārbaudīti atjauninājumi. Galu galā tas ir tas pats vecais lietu interneta stāsts: ļoti noderīgas ierīces, bieži vien slikti uzraudzītas.

Šajā gadījumā uzbrucēji nemēģināja nozagt bankas datus vai nolaupīt serveri, lai pieprasītu izpirkuma maksu, bet gan traucēt uzņēmuma fizisko vidi . Tas maina problēmas apmēru. Slikti pārvaldīta paroles maiņa vai novecojis kontrolieris, kas pakļauts internetam, var ietekmēt visas teritorijas pārtikas piegādi. Eksperti jau sen brīdina, ka kritiskās infrastruktūras drošība ir atkarīga ne tikai no lielām sistēmām, bet arī no mazākām, mazāk jaudīgām ierīcēm.

Reakcijas uz incidentu un tā uzraudzība

Skartie uzņēmumi ziņo par savu progresu stundām ilgi. Izmeklēšana turpinās , un līdz šim nav skaidras vainīgo identificēšanas vai oficiāla skaidrojuma par to, kas stāv aiz uzbrukuma. Kiberdrošības aģentūras vairākās valstīs uzrauga situāciju un iesaka pārskatīt attālo piekļuvi rūpnieciskajām iekārtām, mainīt noklusējuma pieteikšanās datus un ierobežot saldēšanas sistēmu pieslēgšanu drošiem tīkliem.

Tūlītējā reakcija ir bijusi dažāda. Daži uzņēmumi atvienoja savas iekārtas no interneta, citi nakts laikā izsauca tehniķus, un vairāki piesardzības nolūkos izvēlējās izņemt produktus. Lai atgrieztos normālā stāvoklī , tagad ir jāpārbauda temperatūra, jāpārbauda preces un jāpastiprina ierīču drošība, kuras vēl nesen tika uzskatītas par tikai rūpnieciskām ierīcēm. Aukstuma ķēde vairs nav tikai apkopes jautājums.

Šis incidents skaidri parāda vienu lietu: komerciālo saldēšanas iekārtu digitalizācija ir palielinājusi efektivitāti, taču tā ir radījusi arī ievainojamību, kas ir jāuzrauga . Lielveikalos, gaļas veikalos un mazos uzņēmumos uzbrukums ir parādījis, ka drošības pārkāpums var izraisīt tukšus plauktus, izmestu pārtiku un zaudējumus miljonu apmērā. Izmeklēšana turpinās, kamēr nozare rūpīgi pārbauda iekārtas, kurām paradoksālā kārtā tagad ir nepieciešama lielāka aizsardzība nekā jebkad agrāk.


Pievienot kā vēlamo avotu pakalpojumā Google